Gads iesākās kā parasti, ar Tartu slēpošanas maratonu, nu jau trešo reizi klasiskajā solī pieveicu šo 63 km garo distanci. Atšķirībā no pagājušā gada, kad gribēju izstāties pēc pirmajiem 10km, biju krietni labākā formā, neskatoties uz lielo aukstumu, finišēju ar tādām sajūtām, ka būtu bijis gatavs vēl kādus 37 km noslēpot. Pēc tam pusotru mēnesi garš periods slēpojot, arī nedaudz paslimojot. Martā beigās bija fantastiska iespēja piedalīties pasaules top airēšanas slaloma zīmola Galasport īpašnieka, biznesa partnera un vienkārši laba drauga Vladas organizētajā treniņnometnē Valstagnā Itālijā, tur aizdevos kopā ar vēl diviem igauņu kompadrēm. Pasākumu vēl neatkārtojamāku padarīja iespēja veikt kopīgu treniņu ar manu jaunības dienu elku un divu Olimpisko medaļu īpašnieku Pierpaolo Ferrazzi.

Pēc atrgriešanās mājās, pirmais starts Iecavā, Latvijas Kausa 1. posmā, no 2. lidz 5. vietai rezultāti ļoti blīvi, es (protams) piektais. Nākamajā dienā Baltijas Kausa posmā jau daudz veiksmīgāk - 3. vieta.

Nedēļa starp abiem Baltijas Kausa posmiem tika aizvadīta kopējās izpriecās ar igaunijas airēšanas grandiem - nobraucām Amatu, Piusu un vēl paskrāpējām laivas pa dažiem ūdenskritumiem.

Baltijas Kauss Jagalā tika gatavots pie ekstrēmiem ūdens daudzumiem (pēdējo 40 gadu rekords), neskatoties uz to, ka daudz priekšdarbi jau tika veikti ziemā, distanci uzstādīt nebija viegls darbs. Toties izdevās uzcelt tādu trasi, kādu Baltija vēl nekad nav pieredzējusi, par to liecina fakts, ka finālā bez 50 sek. soda punktiem varēja nobraukt tikai viens cilvēks, lai arī es tas nebiju, toties par 2. vietu gandarījums bija gana liels.

  Noslēdzoties pirmajām slaloma sacensībām, pārsēdos uz gludūdens smaili, un pēc pāris treniņiem jau pirmais starts Jelgavā Pavasara Kausā / Baltijas Čempionātā garajās distancēs. Laiciņš bija tāds, ka labāk neatcerēties.. Starp veterāniem 2 km distancē izcīnīju 2. vietu.

Nākošajā nedēļas nogalē piedalījos Laivu Maršā, kur ar savu nobrauciena laivu pārliecinoši izcīnīju 1. vietu, kaut arī konkurence nebija nekāda dižā (piedod, Gundar), pasākums man tīri labi patika. Nākošajā dienā tika organizēta sacensību otrā daļa, kaut kādi lielie kilometri, tas mani neinteresēja un es arī nepiedalījos. Nesarotu, kādēļ šādos pasākumos jāliek airēt kaut kādus monstrozus kilometrus, tas tikai aizbaida tautu.. Ir taču citas alternatīvas.

Nākošajā dienā jau piedalījos skriešanas sacensībās - Ielūdz Ozolnieki, šoreiz 10 km čunčināju nedaudz ilgāk par 51 min.

Vēl pēc nedēļas nācās parādīt Līgonim kurš ir labākais veterāns (labākais, nevis vecākais:)) airēšanas slalomā Latvijā - 2. vieta kopvērtējumā un 1. starp veterāniem Ievziedu Kausā Valmierā. Tas viss bez dižajiem treniņiem ar slaloma laivu.

Neatceros, kad pēdējo reizi individuālajā konkurencē biju stāvējis uz pjedestāla LR Čempionātā, bet šogad tas izdevās - 3. vieta, knapi izglābjoties no Latvijas otrā labākā veterāna. Komandbraucienā sudraba medaļas kopā ar Kristapu un Vladi, Līgonim & Co zelts (nākošgad nespīd:))

Atkal pārsēžamies uz gludo laivu un dodos pirmo reizi uz Limbažiem, tur Sprinta diena. Nācās samierināties ar to, ka nekāds dižais sprinteris neesmu.. Toties pirmo reizi izbaudīju kā ir startēt no starta sistēmām.

12. jūnijā atkal ielūdza Ozolnieki, šoreiz 10km pirmo reizi noskrēju zem 50 min.

Uzreiz pēc Jāņiem sasēdāmies ar Ervinu savā maratonu laivā un piedalījāmies Gundara organizētajā Ogres Brāzienā. Par šo pasākumu neko iepriekš nebiju rakstījis, jo bija grūti izvairīties no necenzētu vārdu lietošanas sacensību organizatora virzienā. 22 km garumā lauzām un skrāpējām inventāru.. Lai arī finišējām pirmie, gandarījuma nekāda.

Atpakaļ slaloma laivā un kārtējais Latvijas Kausa posms, pirmais aiz pjedestāla, kaut kā šajās sacensībās man neveicas..

Jūlija vidū mans pirmais starts LR Čempionātā smaiļošanā, cīnījos 200, 500 un 1000m distancēs gan vieniniekā, gan K-2 un K-4. Šoreiz jau veicās nedaudz labāk, 200m nobliezu zem 44 sek, 500m izpildīju savu plānu iekļūt zem 2min (1:55.36), kas bija mans rezultāts no kaut kādām senām Lucavsalas sacensībām pagājušajā gadsimtā. Vislielāko gandarījumu man sniedza rezultāts K-1 1000m - 4min, kas man nodrošināja 13. vietu, ar to es tiešām lepojos. Augstākā vieta bija K-4 500m - piektā.

Sacensības, kurās es piedalīšos kamēr vien spēšu pacelt airi - Alda Kļaviņa piemiņas sacensības. Zaudējot pavisam mazu kripatiņu (0,4 sek) palikos aiz Kristapa 4. vietā, veterānos atkal Līgonis zin, kurš viņš palika:). Cīņa tiešām bija grandioza, pirmo reizi sabijos, ka varētu netikt finālā, par nepilnu sekundi apsteidzot Vladi, kā pēdējais izpildīju kvalifikācijas normu. Nākošajā dienā jau kārtējais ierasti neveiksmīgais Latvijas Kausa posms, šoreiz zemākā vieta šajā sezonā - 7.

Pēc šīm sacensībām uzstādīju sev mērķi - starts Pasaules Čempionātā. Sāku gatavoties. Pirmā treniņnometne un starts Pasaules Kausa posmā Prāgā, lai arī vieta necila, tomēr labākais sniegums no visiem Baltijas atlētiem. Pēc šīm sacensībām pa taisno uz treniņnometni Bratislavā, kā senajos laikos - rītarosme + 2 treniņi dienā. Viss bija lieliski, inventārs un veselība nesagādāja nekādas problēmas, iemaņas arī sāka atgriezties.

Atgriežoties mājās, uzreiz ķēros pie dalības skriešanas sacensībās, šoreiz tas bija Nike Riga Run 10km, distanci pieveicu 47 min un sapratu, ka varu arī zem 45.

Tā es paskraidījos, pakūlos pa Lucavsalas ūdeņiem un devos atpakaļ uz Bratislavu. Daudz nerakstīšu kā gāja, jo to jau esmu aprakstījis senāk. Īsumā viss bija OK, galvenais mērķis (neizskatīties pēc loha) sasniegts. Galuškas komentārs bija īss - tehnika ir laba, nomet vēl 10kg un viss būs Super! Komanbrauciens šoreiz izvērtās vislabākais Latvijas airēšanas slaloma vēsturē 13. vieta 22 komandu konkurencē, man pat bail nosaukt tās valstis, kas palika mums aiz muguras.

Dzīvojoties pa Bratislavu ar igauņiem izdomājām, ka Igaunijas Čempionātu vajadzētu noorganizēt Valmierā. Sacīts, darīts, un Master of Koiva jau 17. septembrī notiek Valmierā Gaujas krācītēs. Lieliskā forma pēc Bratislavas vēl nav zudusi - 2.vieta.

Nākamajā dienā jāizmanto iespēja, ka turpat notiek Valmieras maratons, jāņem dalība 6 km distancē, ko izdevās pieveikt zem 25 min. Nav slikti, sajutu, ka varu tīri ātri paskriet.

Septembra beigās izdevās pierunāt (tiešām pierunāt) vecā kaluma airētāju Oskaru Rikteru un nostartēt Jelgavā notiekošajā LR Čempionātā divniekiem garajās distancēs. Cīnījāmies kā zvēri, sitāmies ar airiem un centāmies nenoslīkt, tas mums ļāva izcīnīt 2. vietu. Ar šo sniegumu es arī lepojos, nebiju cerējis, ka kādreiz man varētu būt LR Čempionāta medaļa gludūdens airēšanā. Šis man jau piektais ar airēšanu saistītais sporta veids, kur izdevies stāvēt uz pjedestāla Republikas Čempionātā. Skaitam pēc kārtas - slaloms, ūdenstūrisms, raftings, kanupolo un smaiļošana, pirmajos trijos esmu bijis uz augstākā pakāpiena.

Paairēts ir gana, atpakaļ pie skriešanas. Atkal ielūdz tie paši Ozolnieki un atkal 10 km. Šoreiz jūtos gana spēcīgs, jātiek zem 45 min. Sarunāju tempa turētāju, lai palīdz izvilkt 43min. Rezultātā jauns personīgais - 42min 14 sek.

Paskrējām, atkal airējam - Zemgales Rudens maratons / Baltijas Čempionāts smaiļošanā. Vairs pie veterāniem neskaitos (dalība LR Čempī man tādu prieku liedz), tādēļ jāairē visi 16km. Tā kā šādā pasākumā startēju pirmo reizi, īsti nezināju, kas jādara startā.. Tagad zinu - jātiek pirmajā rindā un jāmočī tā, ka melns griežas gar acīm. Izkūņojos pa tiem viļņiem, ko radīja ātrie meistari un lēnām, koperējoties ar dažiem līdzīgiem, pa vienam sāku kost nost ne pašus meistarīgākos smaiļošanas ekspertus. 1h 23 min un 12. vieta arī nav slikti.

Pēc maratona organisms man pateica, pietiek! Ok, paslimoju, izlaidu Rīgas čempionātu un Latvijas Kausa finālu airēšanas slalomā un atkal ķēros pie dažādām sporta aktivitātēm. Nākošais pasākums Ozolnieku pusmaratons tika veikts pēc dažādām aktivitātēm par kurām publiskā vidē labāk nedalīties, tādēļ nācās iesākt prātīgi, patestēt, ko par to saka sirsniņa utt. Neteica neko. Tad arī es vairāk neko neprasīju un noskrēju 1h 38min.

Pārējās visas aktivitātes saistītas tikai ar skriešanu - Siguldas kalnu maratons (11km paskraidīšana augšā un lejā pa Siguldas "pauguriņiem") - 1h 15min. 3 gadus atpakaļ gāja krietni grūtāk, bet tāpat vairāk par vienu apli kaut kā negribējās skriet. Ir tāda apdzīvota vieta Rembate, tur jau kādu laiku 18. novembrī cilvēki skrien pa apli. Arī es nolēmu piedalīties un 10,8 km nodudināju zem 48min, iegūstot 6. vietu.

Šī gada pēdējās sacensības - Ozolnieku ziemas skrējiens. Ziema nekāda dižā, bet skrējiens notika. Mērķis - 1h 6min. Izdevās 1h 5min. Te sevi nedaudz arī izsmēlu, veselība pateica, ka dosies nelielā atvaļinājumā..

Tā tā sezona pagājusi, kopā starti 28 sacensībās, neskaitot visādas ampelēšanās (Ozolnieku apļi, dažādas sporta spēles utt). Nepilni 2 mēneši un atkal jau Tartu maratons, un sākas viss no sākuma..

Te visi mani rezultāti:

 

 

Paldies visiem par atbalstu, skatītāju simpātijas balsojuma rezultāti šeit:

1. Sandra France - 376 balsis 2. Kaspars Rasims - 260 balsis 3. Mārcis Laidiņš - 218 balsis 4. Lauris Lejnieks - 63 balsis  5. Guntars Nemiro - 46 balsis 6. Jeļena Šiškina - 44 balsis 7. Liene Ozola - 30 balsis 8. Ingus Purgailis - 22 balsis 9. Rūdolfs Bergmanis - 16 balsis 10. Artūrs Štamers - 8 balsis

Arī pašā konkunrsā man neveicās sliktāk, lai arī netiku top 3, tomēr ieguvu CV Online simpātiju balvu:)

Te nedaudz plašāk:

http://visspardarbu.lv/2011/11/15/noskaidroti-2011-gada-“pardosanas-guru”-un-“pardosanas-vadibas-guru”/

http://www.cv.lv/forum/forum.php?fd=95

Te igauņu safilmētais un safotogrāfētais materiāls:

http://toru.ee/view/99be0b0dc629 http://nagi.ee/photos/futhfuec/sets/328969/

pusfināla braucieni:

08.09.2011

ŠODIEN SACENSĪBAS NENOTIEK! 

Gaidam jauno sacensību programmu, bet pagaidām izskatās, ka man jāairē rītdien. Jāaizbrauc uz Vīni..

http://www.canoeslalom2011.com/featured/thursdays-programme-cancelled

07.09.2011

Kas der burātājiem, tas neder airētājiem.. Šodien Bratislavā Vēja māte galīgi nepratās savus dēlus savaldīt, pūtiens bija krietni niknāks nekā ierasts Valmierā, vārtu kārtis mainīja savu pozīciju 2m rādiusā, kas ir galīgi nepieņemi godīgai sacensību norisei. Bet, neskatoties uz to, sacensības ritēja savu gaitu. Pēc pirmo braucienu noskatīšanās, dodoties pusdienās, jau bija nojauta, ka tas tā netiks atstāts. Un, ja es būtu zinājis sacensību organizatoru pieņemto lēmumu anulēt pilnīgi visus šodienas rezultātus, nebūtu locījis iekšā mega porciju ar makaroniem, knapi no galda varēju piecelties..

Te mūsu greznā, jaunatklātā ēstuve:)

Makaronu pasākums noteikti būs jāatkārto rīt, jo sportistam ir kārtīgi jāpaēd pirms starta. Vēl tagad atceros savu veiksmīgāko startu Pasaules Kausa posmā Augsburgā 1998. gadā, kad oficiālajā pieņemšanā es tā "pieliku bunkuru", ka pēc tam ilgi nevarēju aizmigt, nācās iet naksnīgā pastaigā.. Nākamajā dienā pāri pa 100 dalībnieku konkurencē tika izcīnīta 29. vieta, liekas, ka arī šo saniegumu vēl nevienam nav izdevies pārsist:)

Pēc iestiprināšanās devos uz pārstāvju sanāksmi, Ričarda teiktais bija īss un lakonisks:

Due to extreme weather conditions at the 2011 ICF Canoe Slalom World Championships in Bratislava, Slovakia, races have been cancelled. 

All results from today have been nullified by the Rules Committee because of the unfair conditions the weather creates. A decision will be taken soon as to when competition will resume and the information will be made available on www.canoeicf.com

Tas nozīmē, ka šodienas pirmais (un vienīgais) brauciens K-1s un C-2v ir anulēts un visa sacensību programma pabīdās par vienu dienu vēlāk, protams, ja sliktie laika apstākļi vēl neizdara kaut kādas korekcijas. Cerams, ka Sprīdītis tiks galā ar saviem pienākumiem un rītdienas sanāksmē tiks paziņots, ka sacensības atsākas no jauna rīt plkst. 14:00.

Tādā gadījumā mūsu komandas (K-1v) starti pārnesas uz piektdienu un pagaidām izskatās, ka komandbraucieni var tikt atcelti pavisam. Bet par šo visu konkrētāk rīt, pēc pārstāvju sanāksmes. Kā tas ietekmē manu pašsajūtu - pilnīgi nekā - vienu dienu ilgāk varēšu atpūsties:) Šodien izmantoju Vladislava Galuškas pakalpojumus pa pilnu programmu, izgājām trasi no A līdz Z, arī Ritvaru un Tarmo piesaistīju pie trases apskates. Runājot par Tarmo, ja kāds man 2,5 gadus atpakaļ, kad es Tarmo mācīju airēšanas slaoma pašus pamatus, būtu pateicis, ka viņš startēs Pasaules Čempionātā (Bratislavas kanālā!!) un viņa galvenais mērķis nebūs nobraukt bez 50niekiem, tad es klusām būtu izvilcis telefonu un neuzkrītoši pazvanījis "ātrajiem".. Pēc tam trasi izgājām ar Taavi, kura galvenais mērķis ir finišēt bez 50niekiem un nevienam citam nepatraucēt, protams, šeit runa pilnīgi cita, daudz B un C variantu. Redzēsim, vai pilsoniem, kurš nolēcis no Jagalas ūdenskrituma, pietiks meistarības savu mērķu izpildei šeit - Bratislavā.

Vakardien tika aizvadīts pēdējais treniņš kanālā, tagad diena jāatpūšas un tad jau rītdienas starti. Pēc treniņa veiksmīgi izgājām inventāra kontroli, man tas izdevās ar otro piegājienu, jo laiva (pat mitrā izpildījumā) izrādījas 350 gramus par vieglu. Turpat arī atradu kaut kādu akmeni, ko veiksmīgi instalēju (vienkārš iemetu) laivā, palika vēl 50 gramu rezerve. Pēc tam aiznesu laivu pie Galasport servisa, lai apkopj pēdējo treniņu brūces. 

Šodien skriešanas procedūra ir paveikta, ar to arī pietiks, uz ūdeni šodien neiešu. 13:00 jāaizbrauc līdz trasei, jāpaskatās un jāpafilmē kā meitenēm veicās kvalifikācijas braucienos. Vakardien veiksmīgi vienojos ar Galasport šefu Vladislavu, ka viņš sniegs man padomus sacensību laikā, tas priecē.

Vakar vakarā notika atklāšanas ceremonija pašā Bratislavas centrā, bija jautri un visiem patika, čempioni bija spiesti savus starta numurus izcīnīt ar dažādām dejām uz lielās skatuves. Varēja ievērtēt kā breikoja Molmenti, Kauzers, Martikans utt:))

Pateicoties mūsu leģionāra startam Latvijas komandā, par mums ir pastiprināta interese, kā nekā, Miroslavam šī ir dzimtā trase un ļoti ceru, ka tas palīdzēs viņam veiksmīgi nostartēt. Starp citu, atklāšanas parādē Latvijas karogu nesa viņa vienpadsmitgadīgā meita, kuru man bija prieks pavērot airējam Čunovo trasē.

Šeit (http://slalom.flechtner.de/int/index/index_83.html) varam ievērtēt Miroslava sasniegumus starptautiskajā arēnā:

Individuāli Miroslavam labākais rezultāts PČ ir 24. vieta (97. gads BRA), ar ko tagad pilnīgi droši pietiktu, lai izcīnītu vietu Latvijas dalībai Londonas OS. Kā redzam, viņam veiksmīgākais starts ir bijis 1996. gada Eiropas Čempionātā Augsburgā (nākamgad šī trase atkal ir izvēlēta par EČ norises vietu), kur viņš izcīnīja 2. vietu. Atzīmēšu, ka tajā gadā arī Aldis Kļaviņš ļoti veiksmīgi aizstāvēja savas valsts godu, izcīnot 15. vietu, kas ir mūsu visu laiku labākais sniegums EČ. Diemžēl, tieši 4 gadus vēlāk tieši Augsburgā traģiski aprāvās Alda dzīvība... 

Šeit varat apskatīt arī manu sniegumu ICF sacensībās (http://slalom.flechtner.de/int/index/index_76.html):>

Izskatās, ka mans sniegums 1999. gada PČ Spānijā vēl nav pārspēts, kad es 113 dalībnieku konkurencē finišēju 44. vietā, toreiz pavisam nedaudz pietrūka OS kvalifikācijai. Pēc šīm sacensībām arī metu mieru aktīvajām sporta gaitām..

Tajā gadā Aldis palika pavisam nedaudz aiz manis - 47. vieta, bet cilvēks, kurš Gaujai māk mainīt starumes virzienu (Aivars Rodčenko), finišēja 79. vietā.

Ar savu ieņemto vietu pavisam nedaudz atpaliek Māris Laidiņš, kurš 1973. gadā (Merano - ITA) izcīnīja 48. vietu, tajā laikā pārstāvot PSRS komandu.

Tagad visas iespējas Ritvaram Celmiņam, kurš Pasaules Čempionātā nekad iepriekš nav startējis. Ja viņam izdosies atrast kompromisu starp ātrumu, savu tehnisko varēšanu un respektu pret vārtu kārtīm, tad ir visas iespējas kvalificēties pusfinālam, to viņam arī novēlu!