Kad aizvakar vakarā piezvanīja Lembits no Tallinas un apvaicājās par ģeneratora pieejamību, uzreiz sapratu, kādi viņam nodomi. Jagalā ir braucamais ūdens līmenis un jāizmanto viena no pēdējām iespējām pavicināt airi. Vakar pēc kārtīgas 3,5h izgulēšanās cēlos 5:00 augšā, sapakoju mantas, uzsēju laivu un devos Tallinas virzienā. Pa ceļam laika apstākļi neizskatījās īpaši piemēroti airēšanai, ar laivu uz jumta izskatījos gana komiski, jo sniga viegls sniedziņš. Pēc godam pavadītas darba dienas, sēdos autiņā un braucu Jagalas virzienā. Ārā nedaudz zem nulles, bet upes tādēļ jau neaizsalst. Uz vietas tumšs kā ellē, bet modernās tehnoloģijas dara savu, viena rokas kustība un 2kW mūsu rīcībā. Paldies vienam treknajam gadam, bez tā man šī greznā aparatūra nebūtu! Jagala 2x 500W prožektoru apgaismojumā atsauca atmiņā apgaismoto Lanjonas airēšanas kanālu Francijā, kur ātrā tumsas iestāšanās nebija šķērslis treniņiem. Jāpasaka arī paldies krīzei, bez tās es nebūtu nonācis līdz Tallinai un sastapis savus brīņišķīgos kluba biedrus. Vakar, bez manis un Lembita, ūdens priekos piedalījās Lembita dēls Sanders un kluba jaunpienācējs Oldens. Šāda straumīte nebija baudīta tieši pusgadu, kopš mūsu pašu organizētā Baltijas Kausa posma Jagalā. Pāris minūtes iesildoties, mierīga pasērfošana pa otro vilnīti un iemaņas atkal rokā. Pirmais vilnis šoreiz ļoti stāvs, ne īpaši piemērots slaloma laivai - "purns" rokās nost, bet beigās jau varēju nosēdēt uz korītes gana ilgi. Maniem kolēģiem polietilēna laiviņas, tās vairāk piemērotas šādiem pasākumiem, bet galu galā visu izsaka meistarība:) Gandrīz divas stundas pagāja nemanot, ja šādā veidā var noslēgt sezonu - man nav ne mazāko iebildumu. Pēc mērcēšanās aukstajā ūdeni (dažam labam bija arī pāris "eskiņi") veikli savācām inventāru un steidzāmies Piritas virzienā, kur pirtiņa jau bija iekurināta un visa saistītā "atribūtika" sagatavota. Ideāli pavadīta diena!