Šogad pavasarī, kad bija aktīvais sacensību laiks, starp diviem Baltijas Kausa posmiem ar kompadrēm nolēmām nedaudz panodarboties ar ūdenstūrismu. Pēc diezgan veiksmīgi aizvadītas nedēļas nogales Iecavā (LAT Kauss - 5v. & BAL Kauss - 3v) jau pirmdien internacionālā (LAT & EST) kompānijā devāmies uz Amatu. Protams, pirms tam dažādos forumos salasīti tādi teksti kā "nu, Amata, es tevi kārīgi paņemšu priekšā", "saturies Amata!" utt., vēl svaigā atmiņā Panorāmas video no pagājušā gada kā tauta nira zem egles un dažs labs ar pliku pakaļu tika ķeksēts no upes.. Patiesība ir tāda, ka visu nosaka meistarība, pieredze un izvēlētais inventārs - es jutos kā Alberto Tomba Rāmkalnos. Neskatoties uz to, viena lieta jāatceras vienmēr - respektējam upi, lai arī kāda tērcīte tā neliktos. Pasākuma galvenais mērķis tika izpildīts - igauņiem Amata atrādīta un jauki pavadīts laiks baudot skaistos skatus upes krastos. Nākošajās divās dienās tika veikti divi līdzīgi nobraucieni pa Igaunijas upēm, vienu no tiem (atkal pateicoties forumu komentētājiem) nosaucām par Killer Piusa, kāds nu tur killer, varēsim redzēt kādreiz citreiz, bet tāpat bija jauki:) Neskatoties uz visām šīm tūrisma aktivitātēm, nedēļas nogalē izdevās veiksmīgākais starts šogad - 2v. Baltijas Kausa posmā Jagalā.

Te var apskatīties igauņu video: 

Amata süstamatk

http://toru.ee/view/206b69f2f3af

Beidzot tika īstenota sen lolota ideja - apskatīt salūtu no laivām. Lai pasākums izvērstos vēl iespaidīgāks, nolēmām izbraukt pa pilsētas kanālu un novērtēt starojošo Rīgu no cita rakursa. Priecē, ka nebijām vienīgie laivotāji, kanāls mudžēja pilns no mums līdzīgiem. Paldies Gatim par parkinga vietas noorganizēšanu, labāk vairs nevar vēlēties - 15m no kanāla malas. Mūsu komanda sastāvēja no 11 cilvēkiem, kas tika sasēdināti 4 kanoe laivās.

Campo bildes var apskatīt te (paldies Dainai):

http://www.laivas.lv/foto/

Maršruta shēma (kopā 8km):

Sīkāka informācija te:http://www.ramkalni.lv/index.php?news_tp=grt&mmenu_id=51&submenu_id=420&set=1

Tā kā airēts nebija gana ilgu laiku un oficiāls sezonas noslēgums arī vēl nav bijis, nolēmu šodien nedaudz uzairēt. Lai nebūtu tālu jābrauc, izvēle krita uz piemājas upītēm - Cenu, Misu un Iecavu. Cenu grūtu nosaukt pa upi, bet, pateicoties augstajam ūdens līmenim, arī tur airi iemērkt varēja. Nolēmu daudz neriskēt, tikai mazliet papētīt, jo polietilēna kuģis jau ieziemots citā mājā, bet ar savu slaloma laivu pāri kokiem lēkāt īsti negribējās. Tādēļ kāpu iekšā pie tilta, kas šķērso Cenu aptuveni 300m pirms tās ietekas Misā. Pabraucos uz augšu pret straumi (tiešām, straumīte tur bija) kādu km un pēc paris sagāzumu pārverēšanas nolēmu griezties atpakaļ. Cena atstāja purvaina grāvja iespaidu, īpaši pozitīvās emocijas tur nav ko meklēt, bet ķeksīti ievilkt var. Kādreiz būs ar plastmasnieci jāpamēģina, tikai jāpapēta, kur iekāpt. Misu sasniedzu gana ātri un nekādi pārsteigumi tur nesagaidīja, kādreiz jau biju nobraucis no Dalbes stacijas. Lai nebūtu pavisam īsais pasākums, pabraucos kādus 1,5km pa upi uz augšu, līdz nelielam trošu tiltiņam, tad griezos atpakaļ. Līkumu līkumi, daudz gana greznas jaunbūves, arī krīzes laiku nepabeigtas spoku mājās, 3,4km un Iecava jau sasniegta, arī te nekā jauna (vasarā pāris reizes esmu no KC airēšanas bāzes aizairējis līdz Ožiem un atpakaļ). Vēl 1,8km pret starumīti un esmu Ozolnieku Iecavkratsos, tur gana ērta izkāpšanas vieta un ar to mans mazais svētdienas izbrauciens beidzies.
Rīt uz Tallinu, šoreiz laiva būs uz jumta un plānā ir viena traka doma:)