Pasaules Čempionāts airēšanas slalomā - Bratislava 2011

Pasākuma oficiālā mājaslapa: http://www.canoeslalom2011.com/

03.09.2011

Pavisam neilgu laiku atpakaļ tika pieņemts lēmums - jāstartē Pasaules Čempionātā, tam arī tika pakārtotas pēdējā pusotra mēneša darbības. Pirmais solis bija starts Pasaules Kausa posmā Prāgā, par ko var palasīt manos iepriekšējos rakstos, un 5 dienu treniņnometne Bratislavā, par ko īpaši neko daudz neesmu rakstījis. Šīs 5 dienas bija gana skarbas, pa 2 treniņi dienā, kas šeit ir pabijis, tam nav jāstāsta, ko tas nozīmē. Bratislavā atslābināties nedrīkst ne mirkli, visu laiku "jāvelk". Pirmo reizi mūžā sajutu kāda ir sajūta, ka rokas ir tik ļoti nogurušas, ka grūti pat paskriet.. Kaut kā tas viss tika pārdzīvots, un atgriezos uz 10 dienām mājās - pakult dzimtās Lucavsalas ūdeņus. Neatceros, kad pēdējo reizi biju saņēmies kādam kvalitatīvam treniņam šajā Daugavas attekā, bet šoreiz motivācija pietika veseliem 8 gab. Paldies sencītim, kas mani uz turieni aizvizināja ar visu laivu un novadīja vienu treniņu, paldies arī Rīdzenes trenerim Misiņam par atļauju izmantot bāzi un pāris treniņu noorganizēšanu, kā arī tiem atlētiem, ar kuriem kopā vicinājām airus, un kuriem vajadzēja arī paciest manu vēlēšanos kaut ko pamācīt!:)

1. septembris bija tā diena, kad pie manis piebrauca igauņu aira brāļi un devāmies Bratislavas virzienā. 13:00 startējām no Ožiem un pēc 18h pārbrauciena bijām Čunovo pie airēšanas trases, tieši 1h pirms treniņa. 

Ar smaidu sejā metāmies Donavas baltajā ūdenī, kas aizskaloja visas noguruma un negulēšanas pēdas. Prieks, ka 10 dienu laikā iemaņas nebija pazudušas. Tagad tikai prātīgi - nepārcensties! Pa ūdeni ir vēlēšanās darboties vairākas reizes dienā, bet jāsaprot, nedēļas laikā par čempionu neviens nav kļuvis, nedēļas laikā var tikai atbrīvoties no pēdējām spēka paliekām. Bet, ticiet man, Braķikā spēciņš ir nepieciešams:)

Treniņā esam vienā grupā ar angļiem, norvēģiem un brazīļiem, prieks, ka angļi pirms PČ ir gana organizēti un brauc konkrētus uzdevumus, attiecīgi, trasē ir kārtība. Vienīgais žēl, ka viņiem nav tāda laba īpašība, kāda bija ķīniešiem - neierasties uz katru otro treniņu:) Būt vienā grupā ar GBR komandu ir gana patīkami, jo var pavērot čempionus darbībā. Norvēģi arī nav nekādi sliktie, ar airēšanu diži neizceļas, bet smukas meitenes laivās māk sasēdināt:)

Darbiņš padarīts godam, pie trases viesnīcā apēstas brokastis, var arī doties meklēt dzīvošanas iespējas. Atkal labākā vieta ir izrādījusies Ungārijā, šoreiz 2x tuvāk (20km) nekā iepriekšējā reizē, kad dzīvojām pie divkārtējā olimpiskā čempiona akadēmiskajā airēšanā Manfred Klein (http://en.wikipedia.org/wiki/Manfred_Klein). Šoreiz esam apmetušies Horvath Vendeghaz (www.h-horvathvendeghaz.hu). Vieta tīri tā neko, vienīgais, pietrūkst normāla virtuve, bet to kaut kā var pārdzīvot - brokastīs jau neko šmorēt nevajag, pusdienas ieēdam pie trases un vakariņas arī kaut kā..

Šorīt pirmais treniņš bija jau 7:00, cēlos 5:15 tā, lai pie trases būtu 1h iepriekš. Iesildījos distances beigās, jo gludais kanāls vēl nebija uzpildīts ar ūdeni, un secināju, labi vien ir, ka vakar vakarā necentos iziet uz otro treniņu - neliels sagurums jau jūtams. Un nekas dižs vakar no treniņa nebūtu sanācis, jo brīvajā laikā bija tik daudz laivas, ka nebija kur apgriezties. Kā tas izskatījās, varat ievērtēt te:

Vēl jāpiebilst, labi ka igauņu kolēģim nav jāiegādā jauna laiva (mana iepriekšējā (ļoti mīļā), kura jau divreiz ir lidojusi no a/m jumta - 1x aizmirsu vispār piesiet, pēc tam 2h meklēju pa Ožu mežiem un pļavām un 2x izplivinājās kopīgā lidojumā ar Aigara Auznieka C-1 un dažādām auto jumta bagāžnieka un reliņu sastāvdaļām, atgriežoties no LR Kausa Iecavā), SPORTA INVENTĀRU VAJAG KĀRTĪGI NOSTIPRINĀT UZ AUTO JUMTA, nevis šādi: