Cena, Misa & Iecava - īsais svētdienas izbrauciens

Tā kā airēts nebija gana ilgu laiku un oficiāls sezonas noslēgums arī vēl nav bijis, nolēmu šodien nedaudz uzairēt. Lai nebūtu tālu jābrauc, izvēle krita uz piemājas upītēm - Cenu, Misu un Iecavu. Cenu grūtu nosaukt pa upi, bet, pateicoties augstajam ūdens līmenim, arī tur airi iemērkt varēja. Nolēmu daudz neriskēt, tikai mazliet papētīt, jo polietilēna kuģis jau ieziemots citā mājā, bet ar savu slaloma laivu pāri kokiem lēkāt īsti negribējās. Tādēļ kāpu iekšā pie tilta, kas šķērso Cenu aptuveni 300m pirms tās ietekas Misā. Pabraucos uz augšu pret straumi (tiešām, straumīte tur bija) kādu km un pēc paris sagāzumu pārverēšanas nolēmu griezties atpakaļ. Cena atstāja purvaina grāvja iespaidu, īpaši pozitīvās emocijas tur nav ko meklēt, bet ķeksīti ievilkt var. Kādreiz būs ar plastmasnieci jāpamēģina, tikai jāpapēta, kur iekāpt. Misu sasniedzu gana ātri un nekādi pārsteigumi tur nesagaidīja, kādreiz jau biju nobraucis no Dalbes stacijas. Lai nebūtu pavisam īsais pasākums, pabraucos kādus 1,5km pa upi uz augšu, līdz nelielam trošu tiltiņam, tad griezos atpakaļ. Līkumu līkumi, daudz gana greznas jaunbūves, arī krīzes laiku nepabeigtas spoku mājās, 3,4km un Iecava jau sasniegta, arī te nekā jauna (vasarā pāris reizes esmu no KC airēšanas bāzes aizairējis līdz Ožiem un atpakaļ). Vēl 1,8km pret starumīti un esmu Ozolnieku Iecavkratsos, tur gana ērta izkāpšanas vieta un ar to mans mazais svētdienas izbrauciens beidzies.
Rīt uz Tallinu, šoreiz laiva būs uz jumta un plānā ir viena traka doma:)