Atskats uz manu 2011.gada sezonu
Gads iesākās kā parasti, ar Tartu slēpošanas maratonu, nu jau trešo reizi klasiskajā solī pieveicu šo 63 km garo distanci. Atšķirībā no pagājušā gada, kad gribēju izstāties pēc pirmajiem 10km, biju krietni labākā formā, neskatoties uz lielo aukstumu, finišēju ar tādām sajūtām, ka būtu bijis gatavs vēl kādus 37 km noslēpot. Pēc tam pusotru mēnesi garš periods slēpojot, arī nedaudz paslimojot. Martā beigās bija fantastiska iespēja piedalīties pasaules top airēšanas slaloma zīmola Galasport īpašnieka, biznesa partnera un vienkārši laba drauga Vladas organizētajā treniņnometnē Valstagnā Itālijā, tur aizdevos kopā ar vēl diviem igauņu kompadrēm. Pasākumu vēl neatkārtojamāku padarīja iespēja veikt kopīgu treniņu ar manu jaunības dienu elku un divu Olimpisko medaļu īpašnieku Pierpaolo Ferrazzi.
Pēc atrgriešanās mājās, pirmais starts Iecavā, Latvijas Kausa 1. posmā, no 2. lidz 5. vietai rezultāti ļoti blīvi, es (protams) piektais. Nākamajā dienā Baltijas Kausa posmā jau daudz veiksmīgāk - 3. vieta.
Nedēļa starp abiem Baltijas Kausa posmiem tika aizvadīta kopējās izpriecās ar igaunijas airēšanas grandiem - nobraucām Amatu, Piusu un vēl paskrāpējām laivas pa dažiem ūdenskritumiem.
Baltijas Kauss Jagalā tika gatavots pie ekstrēmiem ūdens daudzumiem (pēdējo 40 gadu rekords), neskatoties uz to, ka daudz priekšdarbi jau tika veikti ziemā, distanci uzstādīt nebija viegls darbs. Toties izdevās uzcelt tādu trasi, kādu Baltija vēl nekad nav pieredzējusi, par to liecina fakts, ka finālā bez 50 sek. soda punktiem varēja nobraukt tikai viens cilvēks, lai arī es tas nebiju, toties par 2. vietu gandarījums bija gana liels.
Noslēdzoties pirmajām slaloma sacensībām, pārsēdos uz gludūdens smaili, un pēc pāris treniņiem jau pirmais starts Jelgavā Pavasara Kausā / Baltijas Čempionātā garajās distancēs. Laiciņš bija tāds, ka labāk neatcerēties.. Starp veterāniem 2 km distancē izcīnīju 2. vietu.
Nākošajā nedēļas nogalē piedalījos Laivu Maršā, kur ar savu nobrauciena laivu pārliecinoši izcīnīju 1. vietu, kaut arī konkurence nebija nekāda dižā (piedod, Gundar), pasākums man tīri labi patika. Nākošajā dienā tika organizēta sacensību otrā daļa, kaut kādi lielie kilometri, tas mani neinteresēja un es arī nepiedalījos. Nesarotu, kādēļ šādos pasākumos jāliek airēt kaut kādus monstrozus kilometrus, tas tikai aizbaida tautu.. Ir taču citas alternatīvas.
Nākošajā dienā jau piedalījos skriešanas sacensībās - Ielūdz Ozolnieki, šoreiz 10 km čunčināju nedaudz ilgāk par 51 min.
Vēl pēc nedēļas nācās parādīt Līgonim kurš ir labākais veterāns (labākais, nevis vecākais:)) airēšanas slalomā Latvijā - 2. vieta kopvērtējumā un 1. starp veterāniem Ievziedu Kausā Valmierā. Tas viss bez dižajiem treniņiem ar slaloma laivu.
Atkal pārsēžamies uz gludo laivu un dodos pirmo reizi uz Limbažiem, tur Sprinta diena. Nācās samierināties ar to, ka nekāds dižais sprinteris neesmu.. Toties pirmo reizi izbaudīju kā ir startēt no starta sistēmām.
12. jūnijā atkal ielūdza Ozolnieki, šoreiz 10km pirmo reizi noskrēju zem 50 min.
Uzreiz pēc Jāņiem sasēdāmies ar Ervinu savā maratonu laivā un piedalījāmies Gundara organizētajā Ogres Brāzienā. Par šo pasākumu neko iepriekš nebiju rakstījis, jo bija grūti izvairīties no necenzētu vārdu lietošanas sacensību organizatora virzienā. 22 km garumā lauzām un skrāpējām inventāru.. Lai arī finišējām pirmie, gandarījuma nekāda.
Atpakaļ slaloma laivā un kārtējais Latvijas Kausa posms, pirmais aiz pjedestāla, kaut kā šajās sacensībās man neveicas..
Jūlija vidū mans pirmais starts LR Čempionātā smaiļošanā, cīnījos 200, 500 un 1000m distancēs gan vieniniekā, gan K-2 un K-4. Šoreiz jau veicās nedaudz labāk, 200m nobliezu zem 44 sek, 500m izpildīju savu plānu iekļūt zem 2min (1:55.36), kas bija mans rezultāts no kaut kādām senām Lucavsalas sacensībām pagājušajā gadsimtā. Vislielāko gandarījumu man sniedza rezultāts K-1 1000m - 4min, kas man nodrošināja 13. vietu, ar to es tiešām lepojos. Augstākā vieta bija K-4 500m - piektā.
Sacensības, kurās es piedalīšos kamēr vien spēšu pacelt airi - Alda Kļaviņa piemiņas sacensības. Zaudējot pavisam mazu kripatiņu (0,4 sek) palikos aiz Kristapa 4. vietā, veterānos atkal Līgonis zin, kurš viņš palika:). Cīņa tiešām bija grandioza, pirmo reizi sabijos, ka varētu netikt finālā, par nepilnu sekundi apsteidzot Vladi, kā pēdējais izpildīju kvalifikācijas normu. Nākošajā dienā jau kārtējais ierasti neveiksmīgais Latvijas Kausa posms, šoreiz zemākā vieta šajā sezonā - 7.
Pēc šīm sacensībām uzstādīju sev mērķi - starts Pasaules Čempionātā. Sāku gatavoties. Pirmā treniņnometne un starts Pasaules Kausa posmā Prāgā, lai arī vieta necila, tomēr labākais sniegums no visiem Baltijas atlētiem. Pēc šīm sacensībām pa taisno uz treniņnometni Bratislavā, kā senajos laikos - rītarosme + 2 treniņi dienā. Viss bija lieliski, inventārs un veselība nesagādāja nekādas problēmas, iemaņas arī sāka atgriezties.
Atgriežoties mājās, uzreiz ķēros pie dalības skriešanas sacensībās, šoreiz tas bija Nike Riga Run 10km, distanci pieveicu 47 min un sapratu, ka varu arī zem 45.
Tā es paskraidījos, pakūlos pa Lucavsalas ūdeņiem un devos atpakaļ uz Bratislavu. Daudz nerakstīšu kā gāja, jo to jau esmu aprakstījis senāk. Īsumā viss bija OK, galvenais mērķis (neizskatīties pēc loha) sasniegts. Galuškas komentārs bija īss - tehnika ir laba, nomet vēl 10kg un viss būs Super! Komanbrauciens šoreiz izvērtās vislabākais Latvijas airēšanas slaloma vēsturē 13. vieta 22 komandu konkurencē, man pat bail nosaukt tās valstis, kas palika mums aiz muguras.
Dzīvojoties pa Bratislavu ar igauņiem izdomājām, ka Igaunijas Čempionātu vajadzētu noorganizēt Valmierā. Sacīts, darīts, un Master of Koiva jau 17. septembrī notiek Valmierā Gaujas krācītēs. Lieliskā forma pēc Bratislavas vēl nav zudusi - 2.vieta.
Nākamajā dienā jāizmanto iespēja, ka turpat notiek Valmieras maratons, jāņem dalība 6 km distancē, ko izdevās pieveikt zem 25 min. Nav slikti, sajutu, ka varu tīri ātri paskriet.
Septembra beigās izdevās pierunāt (tiešām pierunāt) vecā kaluma airētāju Oskaru Rikteru un nostartēt Jelgavā notiekošajā LR Čempionātā divniekiem garajās distancēs. Cīnījāmies kā zvēri, sitāmies ar airiem un centāmies nenoslīkt, tas mums ļāva izcīnīt 2. vietu. Ar šo sniegumu es arī lepojos, nebiju cerējis, ka kādreiz man varētu būt LR Čempionāta medaļa gludūdens airēšanā. Šis man jau piektais ar airēšanu saistītais sporta veids, kur izdevies stāvēt uz pjedestāla Republikas Čempionātā. Skaitam pēc kārtas - slaloms, ūdenstūrisms, raftings, kanupolo un smaiļošana, pirmajos trijos esmu bijis uz augstākā pakāpiena.
Paairēts ir gana, atpakaļ pie skriešanas. Atkal ielūdz tie paši Ozolnieki un atkal 10 km. Šoreiz jūtos gana spēcīgs, jātiek zem 45 min. Sarunāju tempa turētāju, lai palīdz izvilkt 43min. Rezultātā jauns personīgais - 42min 14 sek.
Paskrējām, atkal airējam - Zemgales Rudens maratons / Baltijas Čempionāts smaiļošanā. Vairs pie veterāniem neskaitos (dalība LR Čempī man tādu prieku liedz), tādēļ jāairē visi 16km. Tā kā šādā pasākumā startēju pirmo reizi, īsti nezināju, kas jādara startā.. Tagad zinu - jātiek pirmajā rindā un jāmočī tā, ka melns griežas gar acīm. Izkūņojos pa tiem viļņiem, ko radīja ātrie meistari un lēnām, koperējoties ar dažiem līdzīgiem, pa vienam sāku kost nost ne pašus meistarīgākos smaiļošanas ekspertus. 1h 23 min un 12. vieta arī nav slikti.
Pēc maratona organisms man pateica, pietiek! Ok, paslimoju, izlaidu Rīgas čempionātu un Latvijas Kausa finālu airēšanas slalomā un atkal ķēros pie dažādām sporta aktivitātēm. Nākošais pasākums Ozolnieku pusmaratons tika veikts pēc dažādām aktivitātēm par kurām publiskā vidē labāk nedalīties, tādēļ nācās iesākt prātīgi, patestēt, ko par to saka sirsniņa utt. Neteica neko. Tad arī es vairāk neko neprasīju un noskrēju 1h 38min.
Pārējās visas aktivitātes saistītas tikai ar skriešanu - Siguldas kalnu maratons (11km paskraidīšana augšā un lejā pa Siguldas "pauguriņiem") - 1h 15min. 3 gadus atpakaļ gāja krietni grūtāk, bet tāpat vairāk par vienu apli kaut kā negribējās skriet. Ir tāda apdzīvota vieta Rembate, tur jau kādu laiku 18. novembrī cilvēki skrien pa apli. Arī es nolēmu piedalīties un 10,8 km nodudināju zem 48min, iegūstot 6. vietu.
Šī gada pēdējās sacensības - Ozolnieku ziemas skrējiens. Ziema nekāda dižā, bet skrējiens notika. Mērķis - 1h 6min. Izdevās 1h 5min. Te sevi nedaudz arī izsmēlu, veselība pateica, ka dosies nelielā atvaļinājumā..
Tā tā sezona pagājusi, kopā starti 28 sacensībās, neskaitot visādas ampelēšanās (Ozolnieku apļi, dažādas sporta spēles utt). Nepilni 2 mēneši un atkal jau Tartu maratons, un sākas viss no sākuma..
Te visi mani rezultāti:
